08/02/2023

VSSB

Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrība

Pieejams Jauno vēsturnieku skolas plāns otrajam 2022/23. mācību gada pusgadam

Pieejams Jauno vēsturnieku skolas plāns otrajam 2022/23. mācību gada pusgadam. Skolēni, kuri vēlas pievienoties nodarbībām un nav pieteikušies jau 2022. gada rudenī, aicināti sūtīt pieteikumu e-pastā doc. Jānim Ķerusam (janis.keruss@lu.lv) līdz 2023. gada 12. janvārim.

14. janvāris.

Arheoloģiskās keramikas izpēte: iespējas un metodes (LU VFF zinātniskā asistente Vanda Visocka)

Arheoloģiskā keramika ir bagātīgs izziņas avots, ar kuras izpēti var atklāt ne vien tehnoloģisko attīstību podniecībā, bet gan arī sabiedrību savstarpējos kontaktus, ietekmes, estētiskās vērtības kā arī sadzīves apstākļus un seno diētu. Jauno vēsturnieku skolas apmeklētājiem būs iespēja ne vien uzzināt par jaunākajām keramikas trauku izpētes metodēm, bet gan arī pašiem to pētīt. Līdzi nepieciešams zīmulis un lineāls.

KLĀTIENES NODARBĪBA ASPAZIJAS 5, 510. AUDITORIJĀ

28. janvāris.

Trešās atmodas norises Latvijā, Neatkarības deklarācijas pieņemšana (1988–1990) (docents Jānis Ķeruss)

20. gadsimta astoņdesmito gadu beigās sākās ātrs PSRS sabrukuma process. Latvijā tas izpaudās sākotnēji kā cīņa par lielāku patstāvību no Maskavas centrālajām institūcijām, bet vēlāk izvērtās par cīņu 1940. gadā zaudētās valstiskās neatkarības atgūšanai. Tāpat šajā laikā tika sperti pirmie saimniecisko reformu soļi. Lekcijās tiks aplūkoti šo procesu cēloņi un svarīgākās izpausmes Latvijā.

ATTĀLINĀTA NODARBĪBA BBB VIDĒ

28. februāris.

Valmiera Livonijas laikmetā (13.–16. gadsimtā): iedzīvotāji, saimniecība un kultūra (LU VFF doktorante Liene Rokpelne)

Ar Valmieras pilsētas vēstures piemēru tiks parādītas viduslaiku pilsētu sabiedrības Livonijas laikmetā būtiskākās attīstības iezīmes – saimniecībā, sociālajā struktūrā un kultūras dzīvē. 

ATTĀLINĀTA NODARBĪBA BBB VIDĒ.

18. marts.

Rūpniecības attīstība Latvijā 1945–1990 (LU VFF doktorants Aleksandrs Petrovs) 

Pēc Latvijas okupācijas un Otrā pasaules kara beigām tās rūpniecība tika pielāgota PSRS vajadzībām, un Latvija kļuva par vienu no svarīgākajiem lielvalsts rūpniecības centriem. Lekcijā tiks pievērsta uzmanība padomju ekonomikas specifikai – centralizētai plānveida saimniecībai un tās darbības principiem, kā arī raksturoti 20. gadsimta otrajā pusē notikušās industrializācijas Latvijā cēloņi un sekas. 

ATTĀLINĀTA NODARBĪBA BBB VIDĒ

 

25. marts.

Nacionālo partizānu karš Latvijā (1944–1956) (docents Jānis Ķeruss)

Jau Vācijas un PSRS kara beigās, līdz ar PSRS karaspēka ienākšanu Latvijas teritorijā, sākās ilgstoša bruņota pretošanās padomju okupācijas varai. Lekcijā tiks aplūkoti bruņotās pretošanās kustības cēloņi, tās izpausmes un rezultāti.

ATTĀLINĀTA NODARBĪBA BBB VIDĒ

29. aprīlis.

Latvijas kuģniecība PSRS sastāvā (1945–1991.) (docents Jānis Ķeruss)

Latvija pēc tās iekļaušanas PSRS sastāvā kļuva ne tikai par nozīmīgu industriālu centru, bet arī transporta mezglu. Jau tūlīt pēc valsts okupācijas 1940. gadā tika izveidota “Latvijas Valsts jūras kuģniecība” un nodota PSRS Jūras flotes tautas komisariāta rīcībā. Pēckara gados uzņēmums samērā strauji attīstījās, bet tam bija visai neliela saistība ar Latviju. Lekcijā tiks aplūkota uzņēmuma specifika: tā saimnieciskās attīstības dinamika, specializēšanās, nozīme PSRS saimniecībā. Pēc lekcijas paredzēts Rīgas Vēstures un Kuģniecības muzeja apmeklējums. 

KLĀTIENES LEKCIJA ASPAZIJAS 5, 510. AUDITORIJĀ.

EnglishGermanLatvianRussian