29/10/2020

VSSB

Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrība

JAUNO VĒSTURNIEKU SKOLA

JAUNO VĒSTURNIEKU SKOLA

LU Vēstures un filozofijas fakultātē

LU Vēstures un filozofijas fakultātes Jauno vēsturnieku skola (saīsināti JVS) paredzēta vidusskolu skolēniem, lai viņus padziļināti iepazīstinātu ar daudzveidīgajām vēstures jomām un rosinātu interesi par vēsturi un vēstures pētniecību, vienlaikus veidojot priekšzināšanas studijām LU VFF.

Apmeklēt JVS nodarbības var vidusskolas skolēni. Mājas darbi nav obligāti jāpilda. Tie 12. klašu skolēni, kuri guvuši labākās sekmes JVS mājas darbu sagatavošanā, LU VFF ārpus konkursa tiek iekļauti budžeta grupā.

JVS nodarbības vada gan LU VFF mācībspēki, gan doktoranti un studenti, muzeju speciālisti.

Nodarbības tiek veidotas, apvienojot dažādas formas, šajā mācību gadā ieviešot arī tiešsaistes lekcijas. Klātienes nodarbībās parasti kādai tēmai veltītu teorētisko lekciju (60 minūtes) papildina ar attiecīgu praktisko daļu (piemēram, diskusija, ekskursija pa Rīgu, muzeja apmeklējums). Ieejas maksas muzejos u. c. sedz skolēni.

Nodarbību tematika veltīta tam, lai klausītājus iepazīstinātu ar dažādām vēstures jomām vai pētnieciskajiem virzieniem vai arī lai aplūkotu atsevišķus interesantus vēstures jautājumus. Nodarbību mērķis nav veidot hronoloģiski secīgu vēstures pārskatu.

JVS nodarbības 2020/2021. mācību gadā notiek no septembra līdz maijam vienu vai divas reizes mēnesī sestdienās – parasti katra mēneša vidū vai beigās (kopā mācību gada laikā notiks 12 nodarbības). Nodarbības tiek plānotas gan klātienē, gan tiešsaistē MS Teams vidē. Visas nodarbības sākas plkst. 10.30: lekcija līdz 11.30. Dienās, kad nodarbības ir klātienē un paredzēta praktiskā daļa, paredzēts pārtraukums aptuveni 15 min. un tad sākas praktiskā daļa. Nodarbības notiek Rīgā, galvenokārt LU VFF Aspazijas bulvārī 5. Tiešsaistes nodarbību ilgums ir arī aptuveni viena stunda – no plkst. 10.30 līdz 11.30, bet nodarbība var būt arī ilgāka.

2020. gadā klātienes nodarbības notiks 26. septembrī., 17. un 31. oktobrī. Tiešsaistes nodarbības notiks 14. un 28. novembrī, kā arī 12. decembrī. 2021. gadā – tiešsaistes nodarbības notiks 16. janvārī un 27. februārī. klātienes nodarbības plānotas 30. janvārī, 13. un 27. martā, kā arī 24. aprīlī. Neilgi pirms katras nodarbības interesenti ar epastu tiek informēti par tās tēmu un norises vietu.

Skolēnu pieteikšanās JVS norisinās elektroniski līdz 22. septembrim, aizsūtot epastu JVS koordinatoram doc. Jānim Ķerusam uz epastu janis.keruss@lu.lv. Informāciju par JVS un paredzētajām nodarbībām, kā arī mājas darbu nodarbību materiālus skolēni saņem elektroniski uz saviem e-pastiem. Elektroniska pieteikšanās ir obligāta prasība, lai apmeklētu nodarbības.

JVS darbības uzsākšanai minimums ir 15 skolēnu pieteikumi.

JVS nodarbību tēmas 2020./2021. m. gadam:

Latvijas Republikas tirdzniecības flotes vēsture starpkaru periodā. Tirdzniecības flote un darbs uz tirdzniecības kuģiem tradicionāli ir bijis svarīgs ienākuma avots Latvijas iedzīvotājiem. Pēc Latvijas Republikas izveidošanās valstī uzplauka un darbojās vairākas nozīmīgas rēderejas, kuras ieņēma svarīgu vietu Latvijas saimniecībā. Lekcijā tiks aplūkota Latvijas tirdzniecības flotes izveidošanās, darbības svarīgākie aspekti un bojā eja Otrā pasaules kara laikā.

(Doc. Jānis Ķeruss, klātienes lekcija un Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja apmeklējums 26. septembrī)

Latvijas televīzijas vēsture 1954.—1988. Televīzija kā moderns informācijas un izklaides līdzeklis un svarīga populārās kultūras daļa masveidā Eiropas un Amerikas cilvēku ikdienā ieviesās 20. gs. 50. un 60. gados. Latvijā pirmā elektroniskās televīzijas pārraide notika 1954. gada 6. novembrī, lai gan pirmie mehāniskās televīzijas izmēģinājumi bija notikuši jau pirms Otrā pasaules kara. No 60. gadiem televīzija arī Latvijā ienāca gandrīz katrā mājoklī, ik vakaru pulcējot pie ekrāniem iemīļotu raidījumu skatītājus. Lekcijā tiks pievērsta uzmanība galvenajiem televīzijas attīstības tehniskajiem aspektiem un televīzijas saturiskajai attīstībai Latvijā.

(Doktorants Toms Zariņš, klātienes lekcija un Kino muzeja apmeklējums 17. oktobrī)

Par grāmatām un lasītājiem viduslaikos: praktiska vingrināšanās senu tekstu lasīšanā

Digitālo mediju un e-grāmatu laikmetā svešāds šķiet ar roku rakstītas viduslaiku grāmatas: kas kopīgs ir šiem mediju formātiem?, vai tomēr vairāk ir citādā? Grāmatu radīšana viduslaiku kultūrā ir īpašs notikums – tā ir rakstīšanas māksla, kas izpaužas tās saturiskajā un estētiskajā vērtībā. Kas rakstīja un lasīja šīs grāmatas pirms 1000 un 500 gadiem? Lekcijas ietvaros būs iespēja iepazīt lasīšanas pieredzi kā viduslaikos.

(Asoc. Prof. Andris Levāns, klātienes lekcija un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu lasītavas apmeklējums 31. oktobrī)

Karš un sabiedrība ASV, PSRS un Vācijā Otrā pasaules kara laikā. Lekcijā tiks pievērsta uzmanība svarīgākajiem aspektiem, kuri ietekmēja Otrā pasaules karā iesaistīto lielvalstu sabiedrības: to ekonomikas mobilizāciju, resursu ieguves veidus, sociālās izmaiņas sabiedrībās kara gaitā, tehniskās inovācijas un visu šo faktoru ietekme uz pēckara atjaunošanas procesiem. Runa būs arī par kara finansēšanas avotiem, civilā un militārā patēriņa dinamiku dažādās karojošajās lielvalstīs Otrā pasaules kara gados.

(Doc. Jānis Ķeruss, Tiešsaistes lekcija 14. novembrī)

Kultūra un vara padomju Latvijā (1945 – 1986). Lekcijā tiks aplūkoti jautājumi, kuri saistās ar specifisko kultūras nozīmi padomju režīma apstākļos: kā māksla, īpaši jau daiļliteratūra spēja atrast iespējas uzrunāt sabiedrību par tiem laikmetam aktuālajiem jautājumiem, kuriem toreiz masu informācijas līdzekļi pievērsās tikai nedaudz. Tāpat lekcijā tiks pievērsta uzmanība tādam fenomenam kā cenzūra un teksta vēstījums t. s. Ezopa valodās.

(Doc. Jāns Ķeruss, Tiešsaistes lekcija 28. novembrī)

Vadoņi un sabiedrība Latvijas teritorijā 12/13. gadsimtā. Lekcijā tiks aplūkoti jautājumi, kuri saistīti ar sabiedrības organizēšanas formām, tās sociālo struktūru un reģiona cilšu savstarpējiem sakariem pirms kristianizācijas.

(Asoc. prof. Andris Šnē, Tiešsaistes lekcija 12. decembrī)

20.gadsimta 60.- 80. gadu ikdienas dzīves Latvijā atspoguļojums Rīgas kinostudijas mākslas filmās. Padomju ideoloģija un propaganda, tai skaitā arī tās izpausmes mākslas kino, mainījās līdzi laikam. Sākot ar 20. gs. 60. gadiem latviešu padomju kino sāka reālistiskāk atspoguļot dzīves īstenību un mazāk uzmanības pievērsta sociālisma vērtību propagandai. Parādījās filmas, kurās tika pievērsta uzmanība dažādām laikmeta sabiedrību skarošām problēmām un parādīti atsevišķi ikdienas dzīves aspekti. Lekcijā tiks analizēti dažādi 20. gs. 60. – 80. gadu padomju Latvijas realitātes izpausmju atspoguļojuma veidi atsevišķās Rīgas kinostudijas mākslas filmās.

(Doc. Jānis Ķeruss, Tiešsaistes lekcija 16. janvārī)

Kas ir militāri politiskā vēsture? Šis ir specifisks vēstures pētniecības virziens, kura uzdevums ir pētīt bruņotu konfliktu ietekmi uz sabiedrības sociālo, demogrāfisko un saimniecisko vēsturi. Lekcijā ar Pirmā pasaules kara un Latvijas Neatkarības kara piemēriem tiks parādīti daudzveidīgie sabiedrības kultūras un materiālās attīstības līmeņa aspekti, par kuriem varam spriest pētot karadarbību Latvijas teritorijā. Izmantotie Latvijas militārās vēstures avoti liecinās arī par kara laikā notiekošajiem transformācijas procesiem sabiedrībā.

(Prof. Ēriks Jēkabsons, klātienes lekcija 30. janvārī un Latvijas kara muzeja apmeklējums)

Romas impērijas bojā eja 3. – 5. gs. Romas impērijas bojā eja pavēra ceļu mūsdienu kristietībā balstītās Eiropas civilizācijas izveidei. Tomēr šīs milzu impērijas norieta cēloņi joprojām tiek visai dažādi interpretēti vēsturnieku vidū. Lekcijā interesenti tiks iepazīstināti ar svarīgākajiem impērijas sabrukuma sociāli ekonomiskajiem, politiskajiem un kultūras cēloņiem.

(Prof. Harijs Tumans, tiešsaistes lekcija 27. februārī)

Muižu saimniecības Vidzemē un Kurzemē 17. un 18. gadsimtā. Interesentiem būs iespēja uzzināt, kas ir muižas saimniecība, kādi bija to veidi, iekšējā darba organizācija un strādnieku ikdiena tajās. Bez tam uzmanība tiks pievērsta arī muižu saimniecību atšķirībām zviedru Vidzemē un Kurzemes hercogistē 17. gadsimtā, kā arī izmaiņām Vidzemes muižu saimniecībās pēc tās nonākšanas Krievijas impērijas sastāvā 18. gadsimtā.

(Prof. Gvido Straube, klātienes lekcija, pēc lekcijas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja apmeklējums 13. martā)

Trešās nacionālās atmodas norises Latvijā (1988 – 1990). 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigās sākās ātrs PSRS sabrukuma process. Latvijā tas izpaudās kā cīņa par lielāku patstāvību no Maskavas centrālajām institūcijām, kas vēlāk izvērtās cīņā par 1940. gadā zaudētās valstiskās neatkarības atgūšanu. Tāpat šajā laikā tika sperti pirmie saimniecisko reformu soļi. Lekcijās tiks aplūkoti atmodas procesu cēloņi un svarīgākās izpausmes.

(Asoc. Prof. Jānis Taurēns, klātienes lekcija, pēc tam Latvijas Tautas frontes muzeja apmeklējums 27. martā)

Vācbaltiešu etniskā minoritāte Latvijā starpkaru periodā. Lekcijā interesenti tiks iepazīstināti ar vācbaltiešu minoritātes demogrāfisko attīstību, sociālo stāvokli Latvijā starpkaru periodā, tās redzamākajiem pārstāvjiem politikā, saimniecībā un kultūrā. Tāpat uzmanība tiks pievērsta atsevišķiem latviešu un vācu etnisko grupu domstarpību aspektiem.

(Asoc. Prof. Raimonds Cerūzis, klātienes lekcija,pēc tam Rīgas Meža kapu apmeklējums 24.aprīlī)

Nodarbību secība un norises forma gada laikā var mainīties.

EnglishGermanLatvianRussian